top
Lahnda (Lahndi) is one of the Indo-Aryan languages. This was the standard literary language of Punjab. Shekh Farid Gulam, Guru Nanak Dev, Guru Angad Dev, Guru Anand Dass, Guru Ram Dass and Guru Arjan Devji have used the language in their bani. Poet Damohar is very well known for his heer, which is in Lahndi. Lahndi was the mother tongue of Guru Nanak DevJi. Scholars use Lahnda-Lahndi for the same language. Now most of the scholars are in favour of Lahndi, although when there was controversy between lahnda and Lahndi. One thing more is that lahndi is not only Multani; it has other dialects also. No doubt that Multani is very important in Lahndi. The other dialects – sub languages of Lahndi are Bhawal puri, Jhangi, Maivali and Dera Ghazi Khan.
While collecting the Folk literature in Lahnda, it has been noticed that these dialects are the same in formations, but have
difference of tone. This is very natural.
It is very surprising that Dr. George Grierson in his Linguistic survey of India , Vol IX part I has established that Lahndi
is very near to Dardic languages. Dr. S.K. Chatterjee has criticized the model given by Grierson. Now it is very clear that
Lahndi belongs to Punjabi language family. Lahndi has no deep relation with Dardic languages. The Lahndi knowing and other
scholars of India like Dr. Hardev Bahri, Dr. Harkurat Singh, Dr. Jodh Singh, Piara Singh Padam and Dr. P.P. Singh have
established that Lahndi and Punjabi languages are of the same family. Dr. P.P. Singh is the only scholar who has critically
evaluated the views of Grierson and given the examples to prove that these two languages are of the same family.
According to E.O’Brien, Lahndi is spoken in different parts of united India, especially in Pakistan (before partition). These places are known as Mazaffargarh, Dera Ghazi Khan in the southern parts of Dera Ismail Khan and Jhang and in the state of Bhawalpur. Except on the west, where Biluchi abruptly stops it at the foot of the Suleman Range, it is impossible to say where it begins. On the north it imperceptibly changes into Punjabi. On the south, Sindhi gradually takes its place. On the east it Shades into the Rajputana dialects of Hindi. Lahndi is at the lowest computation, spoken by a population of 1,650,000 spread over an area of 26,000 square miles. An attempt to show the country in which it is spoken has been made in the accompanying map. Lahndi is nowhere known to the people by this name. It is usually called Hindi or Jatki and in the Biluchi - speaking parts of Dera Ghazi Khan it is known as Jagdalli, or the language of the Jagdals or Jats; the scholar has used only Multani not Lahndi.
Lahndi language was spoken in different tone in the areas of Multan, Dera Ghazi Khan, Muzaffor, līuā(लैया) Nawān kot,
Derā Ismailkān, Bahamalpur, Alipur, Jotōyi (जतोई), Mia-wali, jhang, bannu, bakkhar etc in Pakistan.
After partition,
Lahndi is spoken throughout the country .
For the last twenty years, Lahndi speakers are very particular about their
mother tongue. They are proud of being Lahndi. Haryana, Punjab and Delhi have become the base of this language.
The Lahndi folk literature has been collected from the above mentioned places. Some folk songs, tales and sayings are got from
the people living in U.P, M.P., Bihar, Maharastra and Village and towns–cities of Haryana. This literature is
evaluated in Hindi and Punjabi languages. Folk literature play very important role in making any language base and
formation. Sirsa, Bhiwani, Hissar, Hansi, Rolitale, Gohana, Panipat, Karnal, Kurukshetra, Ambala, Fatelibad etc, Cities of
Haryana and nearby areas specially villages of Haryana, Patiala, Rajpura, Samana, Bhatinda, Jalandhar, Ludhiana, Abohar,
Amritsar, Ferozpur etc, cities and different parts of Punjab. The Lahndi people speak their Mother tongue. So now there is
need to know the base of this language and its folk literature. Through this literature it is noticed that this language
has wonderful creative literature in its credit. Now there is a need to understand Lahndi in its real position.
Some scholars have studied this language and have also established the deep relation between Lahndi & Punjabi, but they are
not aware of the folk literature available in Lahndi, so it is the need of the hour that one should try to collect this
wonderful material from old generation. Otherwise this valuable property of Lahndi will be out of picture. So the number of
Lahndi people living in India, already mentioned by scholars is not correct. Delhi, Haryana & Punjab is the base of this
wonderful language. One should come forward with this spirit and need is to be united.
Vēnē pē vē nā vanno kithaī (किथईं ) Roti Tē kapdā vē jeevē peyā rabb dēsi ithaī Vēndē vē pē tuādē mundē talwār hē Sambhal kē māro vē Chu dē Vāli kuār ē Kofē Tē pichhwādē ker ker karēndēn dokē Sass puchhē nanān kolũ nũh kũ kyā sād rato kē Nā puchhē sass tē nā puchhē nanāni Nā puchhē ārā pārā mēdē duk dē jāni Ver sidhaiā mē tā kahēndi hā dā sādā.
This song shows deep relationship between husband & wife. She doesn’t like her husband to go out of the city for the sake of job. She is ready to live with simple and available sources of living. She narrates that none in the family is there to know her inner feelings.
Kotthā kiyũ Trimeyā Kiyũ trimeyā kothhā kiyã trimeyā, hī kothhe di chat hē purāni, Kothā sādā evē trimeyā, Kiyū niveā bābal kiyũ niveā hī bābal di, dhi ē kuāri bābal sāda evē nive ā. kiyũ niveā veerum kiyũ niveā hī veerum di, Bhēn kuāri veerum sādā ēvē trimēyā Kiyũ trimeyā kothhā kiyũ trimeyā, hī kothhē di Chhat hē purāni, kothhā sādā evē trimeyā Kiyũ niveā māmā sāda kiyũ niveā hī māmēci Bhanēnji kuāri māmā sādā evē niveā.
This song shows the real position of a family where girl is to be married. In the society, girls are thought to be burden on the family. The same is described in the song.
Lori Songs in Lahndi Lori lāll kiyārē kũ dēndi hā Mẽ tā sadkē gholē vēndi hā Rab dittē nī pōttr kiyārē Ae tā hēn akhī dē tārē mẽ khand di rēdi vāndēndi hā mẽ tā sadkē gholē vēndi hā rabb dittē nī puttarē dē jodē du kālē tē du hin gorē mẽ tā lādā nāll palēndi hā mẽ tā sadkē gholē vēndi hā Channan dā panghudā ghadeyā (घड़या) Munnē jēndē rattē dāe vē sadkē māe vē sadkē kheedēnda kheedunda harsē Lori lāll kũ dēvā Kardā uā uā uā kardā uā uā uā mẽ , lori lāll kũ dēvã , mẽ nikkē bāl kũ dēvā Sir, tē dēvā toppi, pērā vich dēvã dadeyā Jeevē mēdā jhand jhandulā Lori dēndi khadiyā, mẽ lori lāll……… Sir tē dēvā toppi, pērā vich dēvã boot Nānā tēdā bahũ sharif tē nāni tēdi luchi Lori lāll kũ dēvā, mẽ Sir, tē dēvā toppi, pērā vich dēvã boot māsiā buiā dēvēn jhablē tē nāni dēvē suit Lori lāll kũ dēvā, mẽ ------------- makhann nāll khawēnsā roti tēl phulēl ghũdhēnsā chotti Lori lall kũ dēvā mẽ Kardā uā uā uā, lori lāll kũ mẽ dēvā Channan dā panghudā ghadeyā, munnē jēndē rattē māi ve sadkē, peu ve sadkē¸khēd dā khud dā vassē Lori lāll kũ dēvā, mẽ --------------- Channan dā panghudā ghaduā, munnē jēndē savē, māi vi sadkē, pēu vi sadkē, khēd da khud da āvē. Lori lāll kũ mẽ dēvā ------------ Sir tē devā topdi tē hatth vich devā vadēyā, jeevē mēdā jhand jhandulā¸ lori dēndi bhadeyā. Lori lāll kũ mẽ dēvã Sir tē dēvā topdi (टोपडी), pērã vich dēvā jutti, Nānā tēdā bahũ sharif tē nāni tēdi luchi. Lori lāll kũ mẽ dēvā -------- Sir tē dēvã topdi tē hatth vich dēvā boot, māsiā, buiā dēvēn jhablē tē nāni dēvē suit. Lori lāll kũ mē dēvā Sir tē dēvā topdi tē hatth vich dēvã kana, Jeevē tēde jhand jhandula vēlā dēndi dāddi. Lori lāll kũ mē dēvā ------ Sir tē dēvā topdi tē hatth vich devā kana, Jeevē tēdā jhand jhandulā vēlā dēndā māma lori Lori lāll kũ mē dēvã Sir tē dēvã topdi tē hatth vich dēvā kukkad, Jeevē tēdā jhand jhandulā velā dēndā phuphad lori Lori lāll kũ mẽ dēvā ---------- Sir tē dēvā topdi tē hatth vich dēvã pāppad, Jeevē tēdā jhand jhandulā vēlā dēnda māssad lori Lori lāll kũ mẽ dēvā Sir tē dēvā topdi tē hatth vich dēvā lachhē Nānā tedā dhol vajāvē tē nāni tēdi nacchē (नच्चे) Lori lāll kũ mẽ dēvā -----------
There are many other Lori songs available in Lahndi; these songs show deep relation of family members with the newly born baby. Male baby (Baby boy) is given more importance in the family. These songs are very easy to understand.
Paisa Paisā dil kũ rakhadā rāzi, rāhēndi roz tabeeyat tāzi, har jā tē o jeetē bāzi, jis tē miher karēndā paisā. Sab kujh kar dikhalēnda paisā. Vanyā daulat mand kithāī, Paisā nāll hazārā jhāī (झाई) Har koi ādhā langh o sāī. Sāī - Sāī pyā sadvēndā paisā Sab kujh kar dikhlēndā paisā Paisā bāj alendā koi nī, Hāl hawāl vendēndā koi nī. Sudh sambhāl karēndā koi nī. Har koi pyā sambhlēndā paisā, Sab kujh (कुझ) kar dikhlēndā paisā. Paisā hē insaan di shaan lor shāan (or shān) Paisē nāll sadāvē khaan (or khān) Mukhi, chowdhry (चौधरी), sethh, deewān, mān, gumān vadhēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēndā paisā. paisā jēndē paas nā hovē, O shodā kismat kũ rovē, dushman dē vē pē rē povē, mann manniyā (मनणियां) manvēndā paisā. Sab kujh kar dikhlēndā paisā. Daulat jēndē kolũ jayādi (बैठा ) bȇthhā hovē ummar khādi neengar (नींगर ) nāll karēndē shādi Buddhē kũ parnēndā paisā, Kujh kar dikhlēndā paisā, Ae dēkho ishwar dā bhāna, pallē jēndē dēkhan nānā (नाणा) hovē. Kamlā tē kahan siyānā, dāmash mand banwēndā paisā, sab kujh kar dikhlēndā paisā. Ruthhā (रुठा) hovi koi bhirā, Chō (चौ) paisyāndi kasam ch. khā, mȇ ajmāyē hunn tũ azmā, (रुठे) ruhthē vir manēndā paisa, Sab kujh kar dikhlēndā paisā. paisē kittē chhotē bāl, rondin roz, vanēndin hāl, theendē paisē nāll nihāl, rondē kũ khilvēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēndā paisā. Paisē kittē sakkē bhai, Sham savērē Karin ladai Katian phirdin tēz Kilāi, (डाढे) dāddhē, shar ghatvēndā paisā Sab kujh kar dikhlēndā paisā. Paisē jis tũ kand valai Kui darji, kui banyā nāi Tuk tokā, kui thai hulwāI, patwã pyā chhikvēndā paisa, Sab kujh kar dikhlēndā paisā, Hādd mahinē takkē tā vich, Vakt (वक्त) dupērī baldi bhā vich, Bhogdi kũ paisē di chāh vich, Bhugad (भुगड़) pyā bhuvēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēndā paisā. Jēndē andar hain ( हैन ) hajār gharõ nahī nikaldē bār, mattan āwan chor chikār, pehrēdār banēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēndā paisā. Jēndē ghar vich lathē lakh, Lakh di dādhi rakhēndē rakh, aslõ nahī nutēndē akh, tārē kiyā ganvēndā paisā. Sab kujh kar dikhlēnda paisā. Rakhdin jo sandukã dutt (डट). Dardin, nahī vichēndē khutt, Bhui tē samdin ānē putt, Raat diyā jagvēndā paisā. Sab kujh kar dikhlēndā paisā, vaddē pāki, lobhi pakkē, dēndin dhirī ghindin takkē, rokkan vālē ākhir thakkē, aejhã (ऐझां) adh chadēndā paisā Sab kujh kar dikhlēnda paisā. Lakhā (लखां) Vadēn thathu chukkē, Dar dar khādēn dhakkē mukkē, Lobhi Golan paisā lukkē, lobhiyā kũ pitvēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēnda paisā. kahendā Mauji (मौजी) Mulak phirander kith langhgē karũ, sikander, soch jhrã tu dil dē ander, tēkũ pyā bharmēndā paisā, Sab kujh kar dikhlēndā paisā.
This lengthy song is based on the importance of money. This song describes that money is important for good relations and is also the cause of quarrels.
Lahndi Folk songs : Chhalla song Chhallā chhāll machalle dā, dānā pāni raltē dā, Chhallā khuh dē khadē, marni peu dē dāde Mēdi shai vallā dē. Chhallē pāyi khari mẽ tẽ, mẽ kũ nahi marēdā pai. Dushman uttē kharotē sai. Chhalle pāyi khari mẽ du, vassan dē ghareebā kũ. chhalā tēng sharer dī, uttē kin-min meeh dī. Neengar pāyi parneendi Maheā geā nokari, pichhõ jam payi chhokri Chhalla mẽ nā dēndi, ghar mā marēndi Sass rēni dēndi, sonn mēdē chann vē Rondi chhor nā vanj vē. Chhallā utali theeriē, Neengar chakkki peeriē Budiyã lāyi thoh vē, sonn yār dēyā chhalleā Joban vēndā ē ddhaleā.
This chhalla folk song is very popular in Lahndi. There are some Folk songs of Chhallai in Punjabi also, but the theme, content and tone (presentation) is different.
Kukkdi Kukkdi ūā ghinnai jēdi kudd - kudd karēndi hē Sāwrē nahī vannanā (वनणा) Sass budd – budd karēndi hē. Kukkdi ūā ghinnani Jedi andē dēndi hē. Sāwre nahī vannanā Sass mēnnē dēndi hē. Kukkdi ūā ghinnani Jēdi kā mukāli hē Sāwre nahī vannanā Sass vaddi mukāli hē. Kukkdi ūā ghinnani Jedi khālas dēsi hē Sāwrē nahī vannanā Sādā māhi pardēsi hē.
This folk song is related with the relationship between Sas and bahu. This song specially narrates the tense relationship between a Sas and a bahu.
Sēviā Sēviā ridhiā payiā (पइयां) Shakkar ghinnan gaijiā Buddhā dēndā jhayiā Dādi pakdi āI hā Bāki muchhā (मुच्छा) rahiyā.
Lahndis are very fond of seviā (सेविया). Daughter-in-laws will be very critical towards their father-in-law. She does not like his interference. This short song is in abusive tone and language.
Jandi katnā kē (कैं) tēdā kaaj rachāyā sukhi ladhaya virā? tēdē bābal kaaj rachāyā sukhi ladhdyā (लधड़या) virā. Jē tũ peyā māiā, Jeevē māI vē virā Tedi ammā kũ millan vadhāyiā Jē tũ bētthā kharē vē, Jeeuu kharē vē virā tēdē peu rupayē vāre. Jē tũ chadeā ghodi vē Jeevē ghodi vē virā tēdē nāll bhirāvā jodi Jē tũ kappi jandi vē Jeevē jandi vē virā tēdi mā nē shakkar vandi Jē tũ gideyā lāwā vē Jeevē lawā vē virēyā tēdi doli tē gholi vannā (वन्ना)
This song relates a marriage ceremony in which the Lahndi people worship a plant named ‘Jandi’. After Sehra bandhi, this ritual (described in song) is performed. The blessing of Sister and good wishes of all family members is also very important at this time, which is clearly mentioned in this song.
Worship song Ni tār karēndēn pujā Ni po rāti ni po rāti tēdi potā pogar rāti cholēā vāli mã sada singrarte yā dāti dā lāll. ratrā cholā dāti di meear dā jholā dāti dī meear duā bhai mẽ tã palo nā chhudesai, mēdā bāll bachesi saī. Dāti dā savērā melā dā saverā karelā tēdē sant karēndēn savēra tēdē sadh karēndēn mēla Meni karēndē mēlā. Ni po rati ni po rati tēdi potā pogar rati. Choleā vāli mã ----------- eddē ā khidki chākē buhā chāu ni po rati ni po rati tēdi po tē pogar rati Choleā vāli mã sēdā singrarte mã sēda Singrarle mā dāti dā lall ratrā Jholā dāti di meear dājholā dāti di meear deeā mȇ tā polo nā churosai bhēdā bāll bachēsi saī dāti dā. Savēra māē dā - savērā hindvādā tēdē sant karēndēn bhanā. Tēdē sādh karēndēn manā¸mani kar karēndēn bhanā Ni porati ni po rati tedi pota pogar rati Cholēā vāli mã ----------- Mā sēdā sigrarte mā dāti dē lāll ratrā cholā dāti dē Meear dā jholā dāti dē meeār deeā bhāi mȇ tā palo Nā purēmai medā bāll pardēsi saī.
Lahndi people are god fearing, hard working and have community feeling. There are many songs available which show the dedication and faith in God, one of which is described above.
Mundri dē cha māhiyā, māhiyā dhol sipāhiyā mundri mēndi attiā gattiā, Thaddi sadak tē phirdiā jattiā, Sir tē gāgar chaiyā, mundri dē chā māhiyā. This song shows the deep relation of husband and wife. Pēhlā sagan manāyo ganēsh, pēhlā sagan manāyo ganēsh, tēdi janyā katiyā kalēsh, vē mȇ thari ludindā kalēsh, parnindā sāvare latt dharī. Dujā sagan manāyo chung, Dujā sagan manāyo chung, tēdi vanni kaddhā ghund. Vē mȇ tthari ludindā tthari. Chong pā, pavāyo tēl, tēdi janyā keetā mē. Tēdē bābal keetā mēl, Vē mȇ thhari ludindā thhari. Tēl pavā kē baddho (बध्धो) mukut, tēdi janyā kutā shukr (शुक्र) tēdi bābal kutā shukr. vē mȇ thhari ludindā thhari. Mukut baddh langho darwājā, tēdē nāl vajeend vājā. vē mȇ thhari ludindā thhari. Darwājā langh kē kateyo vandi, tēdi mā nẽ shakkar vandi, tēdi bhēn mithāI vandi, vē mȇ tthari ludindā tthari. Jandi kat kē chadiyā ghodi, tēdē nāll bhirāvā jodi, tēdē nāll bhatijiyā jodi, vē mȇ tthari ludindā thhari ghodi chadd kē tapyo nāllā, tēdē nāll judēndā sālā. vē mȇ tthari ludindā tthari. Nālā tap kē tapyõ kassi, tēdē nāll judēndā sassi, tēdē nāll judēndi jassi. vē mȇ tthari ludindā tthari. Nālā tap kē tapyõ kassi, tēdē nāll judēndi sassi, vē mȇ tthari ludindā thari. Kassi tap kē chadyo kharē, tēdē bābal paisē vārē, tēde bābal paisē vārē. vē mȇ thari ludindā thari. Khare chadd kē laiyā lāw ā (लावां) Khare chadd kē laiya lawã . tēdē sagan manēdi āvā, vē mȇ thari ludindā thari, Lavā lē kē ghiddi doli, tēdi doli tõ mȇ dholi, tēdi doli tõ mȇ dholi, vē mē thari hā ludin dā thari, parnindā sāvare latt dhari. This lengthy song is related with all marriage ceremony in detail, from Sehra Bandhi to Doli. Lok akhēndēn ā gayā sayiā, bhul giā abbā, bhul gayi ammã Thi gayi shādi tē leh giyā tammā, mȇ nā ghar pēr tikāyē, dēkho sayī jamānā, āyē, besharmi di gayi tāyē, Hardam jhēdē lāvan derāniā (डिराणीआ) Bhannan Bhandē todan tākiā Hardam nuā nēk said āvan nāu sassā dē jhēdā lāvan jahān sunāvan tē jahān khilāvan ākhēn dass tē kyā khavāē (खवाए) Mother-in-law – Jammu nākhā amb batērē balā rakhari hā shām savērē puchī bhar kē ān dikharē, dēkho āyē jamāna …… Daughter-in-law - Jammu nākhā mȇ nā khāndi nã khāndi nã ghar vich radhendi (सिध्धे) siddhē hunn mȇ bēkē vēndi. Mother-in-law – Val val sass nimāni tũ rāni mȇ tede bāhani pēkē jivani ghar vich reh. Daughter-in-law - pēkē marni pēkē vesā kharach vi tēdē lēkhe likhvēs̄ tã hi tēkũ mũh dikhlēsā khāwan ān pērā tē dhȇ (ढै) Mother-in-law - khā mkhā (खामखाअ) nā jhēdē lā vēs vatā tē jēvar pā jēvar sonē dē ghadvayē. Daughter-in-law - Nā, kar jar jēvar dā mānā ghar tēdē vich mȇ nē rāhanā roti tēdi kaun pakēsē . Mother-in-law - Roti āpni āp pakēsā bhandē manjh buhāriā dēsã kumm vi khud mȇ āp karēsã mann muchhind tu ghar vich reh. Daughter-in-law - Na kar jar jēvar da mānā ghar tede vich mẽ na rāhanā siddhi hunn mẽ peke jānā Mother-in-law - Akhir piari pēkē vēndi - ē bhavē rahi sass sakēndi - ē par vēndi ku kaum valayē dēkho sayī jamānā aye (आए)
This is a sort of conversation between sas and bahu, which is in the form of a song. This is in a dramatic form, which is very
impressive. In this song, tense relationship of Sas and bahu is described.
Lahanda Folk Ballads & Tales
Folk Ballads and Tales are very important forms of folk literature. Here one narrates the story and others enjoy it.
Lahndi Ballads, like other ballads are in poetic form and have dramatic tone. Other tales are in prose. The ballads are very
impressive and short. Folk tales usually are lengthy. Here importance is given to Lahndi Ballads and Folk tales in different
headings.
Ballads (Poetic tales) Kālē Kālē bȇgnē, kālē kālē bēn. Jivē dēkhē sālē, uvē sālē di bhēn. Buti phull gulāb di, Phull phull hor samā hokē, Chatar siānā tā phull buti vi that varnā bhadwā thee. Ae akhēndē paronā, kȇ ditta mēdā palang bichha (बिच्छा) ae jēndā hovē paronā, dēvo hi kũ uthaī bithhā. Ae asādā hē paronā asā dittē palang bichhā ae sir tēdē dā tāj hē dēvũ kithā hikũ uthhā (ऊठा). Uā chandā uā gangā jal duā di laggi hē preet ē (ई) mȇ bā janā, Suraj chandiā achanchēt. Bhawrã (भवँरा) kali lapēteyā Thar thar kiyũ kambē pāvnas̄ ras prē dā tā maran kolõ kiyũ darē ghinno āpni dupatti dēkē sādā duppat, tarkadi pā kē tolēyā dohāi pā gayā ghatt. keevē di jihi tuhadi tark adi (तरकड़ी) keevē dē tusadē vatt, kitho rakh kē toleyā ddhai pā gayā ghatt. Dil sādi tarkadi, nȇnā sādē vatt. chhāti rakh kē tolēyā ddhāI gayā ghatt.
The above-mentioned ballad is very impressive. This shows the importance of son-in-law (damad) in sasural. The language is very easy to understand and relations between sala (brother-in-law) and jija, Sas and damad are very sensitive. Mother-in-law is very particular for her son-in-law, who is highly respected in the family. In this Ballad, different shades of these relationships have been mentioned.
Malukā Malukā (sass nũ) : Aggē tā dēndi ahi maē rūkkhi tē sūkki, aj kiyũ diti ghõtani chūri. Sass : Aggē tã tēdā kõnt makhatu aj khat ghar āiyā ni. Malukā : Aggē tā dēndi ahi sassē patē pūrānē, aj kiyũ dita ē Sass : Aggē tā tēdā kõnt makhatu aj ghar ladd āiyā ni. Malukā : Agge tā dēndi ahi chakki pisani aj kiyũ kahindi ahi dahiē nāll nahā. Sass : Aggē tā tēda kõnt makhatu aj khat ghar āiyā ni. Malukā: Aggē tā dēndi ahi dandiyā di mār, ajpaiyi kardi ahi lād malār. Sass: Aggē tā tēdā kõnt makhatu aj ghar ladd(लद) āiyā ni.
This Ballad concerns with the tense relationship between Mother-in-law and Daughter-in-law. The below mentioned Folk Ballad is very easy to understand. This shows the deep relation of husband and wife.
Pehali jhandi, khuh utte (First scene at the well) Musāfir : Khuh tē ghadā bharēdiē mutiārē ni Ghut bhar pāni kivā Asī musāfir rāhi ni adiē sādā jivan nā tarsā. Kudi : Pāni tu ki musāfirā vē Bibi mȇli tak nā mul, Jis kõnt di mȇ vohti, vē bibā Hus diā pādhā dā tu mul. Musāfir : Sonē di mȇdi takadi (तकड़ी) ni bibo, chāndi dā hai vi ser tȇdē jaiyā do goliā ni bibo, mȇdē ghar pāni bharēn kudi : Sonē di mēdi pālaki vē adiā, chāndi dā hai vē uchhād, tȇdē jayē do gabharu vē adiā, mȇdi doli dē nāll kahār. Musafir : Sāiyā dā ghodā bhaj pavi ni bibo unnũ tē reh vanni hatth, gharõ tē mā tȇkũ chhik kaddhē, pȇvannē sādē vas. Kudi : Sāiyā tā ghodi (घोड़ी) mar vanni., chābuk reh vanni hatth, gharõ tā ma keu kut kaddheuhi pȇ vannē sipahiā dē hatth. (Dujhi Jhanki, ghar di) (Second scene at home) Mā : kē moiē kē māriē ni dhiē, kē gayi ē pārvār, vadē lē, ni ghadā bharēdiē ni dhiē, āi ē sotadā (सोतड़ा) pā. Dhi : Nā moius, na moius mȇdi ambdiē nā gaiũ pārvār, Uchā lammā hikk gabharu, ni ambdiē, bēthhā ē jhēdā lā. (Val ghodē val dēkh kē) (Seeing (looking) towards the horse) Dhi : ē kȇndē (or kȇdē) ghodē ni, ambdiē ē kȇndē hathiyār. Ma : Jȇnde nāll tũ parnāI ē ni dhiē, Huh āeyā hē huswār. (Trijhi Jhanki : Chabāre tē sipāhi suttā hondā he) (Third Scene: a policeman sleeping on the roof) Kudi : kē suttā kē jāgdā vē chanā. Uthh kē tũ buhā lāh. Kont sipāhi : Nā suttā nā jaḡdā ni mutiārē, buhē dē bol chitār. Kudi : Mȇ bhulli, mȇ dhubivē rājhiā, Bichali gal visār. Here is a very important Lahndi ballad of Dhoban te Raja (Washer woman & a king) Uchi (उच्ची) ddh kiũ (ढकीऊँ) dhobann latthi Vē chanā dhoban latthi rāj di nazarī pai vē mȇ vāri rāje di nazarī pai. ddhkiũ lahindiã dhobani, vē chanā dhobani rājē nāll akh mil gayi (गई) vē mȇ vāri, rājē nāll akh bhid (भीड़) gayi. hatio saudā lȇndiā, ve chanā lȇndiā, rājē nē bã h nap layi (लई) vē mȇ vāri, rājē nē bã h nap layi. Chod mēdi vini nũ vē chanā vini nũ vē mȇdi jāt julāhi vȇ mȇ vāri, mȇdi jāt nũ kē karā tȇdi jāt nũ vē chanā vini nũ tedā rang sarnāI vē mȇ vāri, tȇdā rang sarnāi. Hukum kitā rājē nokarā, (नौकरा) vē malā nokarā dol Jhat anvāu (अणवाउ) vē mȇ vāri, dolā jhat anvāu, Hukum kitā rājē kahārā Nũ vē chanā kahārā nũ, dolā mahilī pahuchaũ, Vē mȇ vāri, dolā mahiũ pahuchāu Hukum kita rājē rājā nũ vē chanā rājā nũ mahil (महिल) navā, chadāu vē mȇ vāri, mahilī navā chadāu Hukum kitā rājē goliā, vē bibā goliā, chūri gūn khavāu vē mȇ vāri chūri gūn khavāu andro boliā rāniã , vē chanā rāniā, chutki mahurē (महुरे) di pāu, vē mȇ vāri chutki mahurē di pāu pahili girāI khāndiā , vē bibā khāndiā (or khādiā) dhobanē samajh nā āi dui girai hāndiā, vē malā khāndiā shodi di jind ghabarāi Trār (Trēe) girāi hāndiā, Vē chanā khāndiā, Shodi jind vannāi (वंञाई) vē mȇ vāri, shodi jind vannāI, Hukum kitā rājē rāniā vē chanā rāniā. jinā sir shokkan āi, mȇ vāri vē, jinā sir shokkan āi, changā nā hoiu rānniu, vē bibā rānniu, iho bhāg liāI, mȇ vāri vē, iho bhāg liāi. Rājē sirē sir pitiā vē chanā pitiā Jhatē khēh ch pāyi mȇ vāri vē jhatē khēh ch pāyi Hukum kitā aggõ rānniā, vē bibā rāniā, Ni khaddē (खदड़े) dā khafan savāu, Mȇ vāri vē, khaddē dā khafan savāu, Hu,um kitā rājē nokarā, vē chanā nokarā, sulvā bhocchan anāu, Mȇ vāri vē, suhā bhocchan an̄ au Hukum kitā rājē nokarā, vē chanā nokarā Channan chikhā banvāu, Mȇ vāri vē, Channan chikhā banvāu. Baniũ boliā pakhēru, vē chanā pakhēru, Nā dhoban sadvāu, Mȇ vāri vē, nā dhoban sadvāu Hukum kitā rājē nokārā, vē rājē nokārā, dhoban jal parvāho, mȇ vāri vē, dhoban jal parvāho.
This Lahndi Ballad is with different theme and content. No doubt, Raja was married to Dhoban, but his queens (rania) were not happy with this marriage, so they poisoned the food given to dhoban & she dies.
Mã pottr dā jhēdā
(Puttar (or pottr) : Mā vi dithhi ā, bhēn vi dithhiā,
(Malukā da ghot) parnazar nā āvai kitē,
ninān di bhābo.
mēdi nāzo nāu.
Mā (Malukã di sass) : Hatth vich gadwā,
Chhenā ē dahi dā,
sakhiā sang nahāvan,
ddhanā (ढनां) tē gayi ā,
vē mēdē lādliā.
Puttar : Sāriā trēvar pāiā,
Dhund ghar pahutā,
Dithhi nā kadȇ nāzo ni hāe
Medi ambdiē.
Mā : Sūhā trēvar pāiā
rattā palang vachhāiā,
chad chabārē sutti.
tēdi nāzo nār.
vē mȇ balihār mēdē lādliā.
Puttar (Chabārē Utte Vanj kē) : Na heh, Na heh jagdi
Khorē kēdi nindar savāiaē
mēdi nāzo tāhoi ā pakhēru
Ni ambadiē (अंबड़ीए)
mȇ tūr chaliā ni ambadiē
tu rakh jāiā ki kol
mēdi lāzo lammdē rāh vē paiji
Ni ambadiē
mȇ vi turā vēnā jidē hūh gayi
vē mēdi ma-alukā nār.
Mā : Nā vanni puttarā
dēsa ē nāzo hor vij āh,
ki trimtā (त्रिमतां) bathēriā,
vē mēdia lādliā.
Puttar : mȇ na ghindā hor
mȇ tā mor tē chakor
jihadȇ gayi mēdi malukā
Mi ambadiē dāh diē
This Lahndi ballad is related with tense relationship of a mother and her son. The son deeply loves his wife and one day when he comes back home he enquires about his wife from the mother and she lies that she has gone somewhere but actually she was no more. Son blames his mother for his wife’s death and craves to die as he was in deep love with his wife. His mother asks him to go for another marriage but his love towards his wife, avoids him from doing the same.
Here are some different Lahndi tales, named as Mithnem di katha, Bholenath Suttar ka Mahatav, Dotra-potra, Dai-Dabodhar Chhaju – Bhagat etc.
Hikk bahmani te bāhman hann. Hunā dē ghar nũh parni āyi. Uh roz sutti – utthhi nitnēm di
kathā karēndi hai. Hundi sass ākhē, “bud – bud (बुड़-बुड़) di mēdi nũh ghin āiā hē. Sutti utthadi (ऊठदी) ē bud-bud lāI bēthhi rāhandi ē”. Saurē ākhiā sutti uthhiā, nũh sutti uthhi, O puttari, tũ kē karēndi hondi hē. Mēdē pēkkē nit-nēm di kathā thindi hē, mȇ uhā kathā karēndi hā. Tũ kiti kar, tē sāku sunāi kar. Tuādē ghar sunnan dā bhāv koi nā. Jithē sunnan de bhāv nā hon, kathā nahī karni chahidi. Achhā, tũ kiti kar, mȇ sutti uthhi, gadvi pāni di bhari, bindrā bāni tulsi dē podhē dē aggũ chokā pāvē rām - rām ākhē dē dudh dē pottr, dē khētā vālē, dē khāvan vālē, dē tũ dātā uh mȇ khāndi hā. Eh lathē badhē pēndi hā. Tũ hē mēdā dātā. Tu dēvē chupp chupātā, tũ hē mēdā bēli, khush rakhē mēdi havēli. Ivē kathā karēndē karēndē suraj bhagwān khush thee giā. Hũ khachar dhann di bhar kē bhēj ditti. Puchhadā khuchdā bāhmani dā ghar kēhdā jithā nit nēm di kathā theendi hē. Bāhmani bāhar nikal āI mēdā ghar eho hē. Suraj bhagwān dhan pathhē (पठ्ठे). Uthhi eh chokā chā potēs. Dhup jagāes dhann (धन्न) uthāī ghatēs. Saurā āiā ȇ patari ( पतरी) kē hē Eh kē bhējea? Suraj bhagwān bhējea. kē karnā hē Kujh khāvē, kujh devāvē hundē nām tē jȇ bhējeā. Yagg khā karo. Bhāman yagg kitē rājē yagg mitē ann khut bhandār hē, log āndē pȇnē, khāndē pȇneē khuttē nahī khuttdā khā 0 pikē rājē rupiā dakhanā deti hē. Bāhman mohar dakhanā (दखणा) deti hē, log rājēdi charchā karan lagg pȇ sārē shahar dā rājā hē. Hũ rupiā dakhanā deti hē. Bāhman mod (मोड़) deti hē. Evē phȇladi - phȇladi gall rājē dē kannā vich pai. Rājē ākhiā ‘Sad ghin āo, hũ bāhman kũ, jȇ mēdi charchā karvāI hē, Bāhman sadāeā āyā Rājē bāhman kũ puchheā tē dhann kithũ ghiduhā hē Hũ ākhiā “Mȇku suraj bhagwān ditȇ”. Rājē ākhiā suraj bhagwān tȇku
dēndā hē biā kēku nahī dēndā. Uh tā sabh ku dēndā hē. Rāh langhdiā (लंघढीआं) ku dēndā hē. Taras karēnā, rājē kũ dāledar bē giā. Lok rājē kũ pathar payē marēndēn, lok thukkā payē (or paē) satēndēn. Hikk siānā āyā, hũ ākhiā kahindā dukh vandnā chāhidā hē. Kal tā rājā hai, hũ rājē ku puchhiā, ‘rāje tuākũ kē hē’. Patā nahī mēku kē hē. Kēndē pāsē bari drishti dithhi hāvi. Bāhman di nũh dē pāsē dithham. Bāhmane dā sarāp hē. Bāhman dē sāhmane jhikkē thi bo. Bāhman kũ sadvā pathhȇs Bāhman ākhiā rājē kũ tammā hē, uh āp laggā āvē. khũh tē turr kē hab koi vēndē. khũh kȇndȇ kolo turr kē nahi vȇndā. Rājā āp laggā giā. Mũh vich ghāh ghatēs khambdi pattes (पट्टएस). Hundē pȇrā tē deh piā. Bhul bakhshvēndā hē. Bāhmani ādhi hē, ‘mēdē mathē nā lāo., hi chandāl ku mēdē mathē nā lāo mēdē aggu pardā chā karo’. Bāhmani bȇthha hē, rāja bethhā. . Gadvi jal di bhari hē, bindā bāni dē aggu chokā potē rdeā ku dēnda hē, gali vadē ku dēndā hē. Rājē ākhiā tũ kivē giddhi? mȇdi nūh hē, uh roj nit nēm di kathā karēndi hē. Rājē ākhiā - āpni nũh dā dolā mȇku chā dē. ‘Dhiri’ dā dolā tā sab koi nahī dēndā hē, nũhã da dolā tā koi nahī dēndā. Rājē ākhiā ‘nā dēsē, mȇ jabaradastighin ghinasā, rājā hā. Badā udās thi (or thee) kē ghar laggā giā. Hundi nũh ākhiā - ‘tusā kiũ udās bȇthhē hēvē. Puttari gareebā kũ koi khāvan nahi dēndā. Rājā ādhā (आधा या आकखदा) hē nũh dā dolā mȇku chā dē. Phikar karan di koi gāl nahī. Hũ kũ ākhē, ‘ajj kolũ athhvẽ (अठ्ठवें) dīh ā kē mȇdi nũh dā dolā ghin vanjh’. Rājā bahũ khush thi giā. Athh dihādē langhdē patā nahī lagsi. Rājē dā kithāī māll giā. Kithāī mulakh gayēn, kithāī rāj gayēn, kithāī patt gayi, kithāī khāvan ālē gayēn (गऐन). Rājē kũ kohad (कोहड़) bȇ giām
rām japēs tũ dēdā hē, mȇ khāndi hē. Ladhē - Badhē (लधे-बध्धे) pȇndi hē, tũ hē mēdā
dātā khush rakhi mēdid havēli. Hū adhi (अध्धी) kathā kiti tē hundā adhā kod lagg giā. Hũ sa
ri kathā kiti hundā sārā kod lag giā. Bāhmani ākhiā mang rājā kē mangdā hē?
Rājā ākhiā, mȇdē ghar uvē khāvan vālē thivan. Tēdē ghar val uvē dē uvē thisan,
tũ kȇ pāsē buri nazar nā dēkhi. Mȇ nā dēkhsā. Uthh kē hundē pȇrā tē deh
pȇndā hē. Ghar āyē uvē dē uvē hab kujh thi kiā.
The motto of this tale is that regular worship of God will be always paid back.
Bholēnāth Namaskār - ‘Kanak (कणक) de dānē, chini tē kuāri kaniyā dē kattē hoē suttar
diā chār taddā kũ chār ganddhā (गंढा) mār kē chunni dē palētē rakh dēvo. Jal di
gadvi vich chini dē dānē pā dēvo val mahādēv Bholē dā pujan karo. Mahādēv bholā tē pārbati
chopad (चोपड़) khēdan laggē. Bolputlā kȇ jiteyā kȇ hāryā. Pārbati boli, pārbati jiteyā
te Mahādēv hāryā. Bol putlā kȇ jiteyā kȇ hāryā. Pārbati boli, pārbati jiteyā ke mahādēv
hāryā. Bol putlā kȇ jiteyā kȇ hāryā. Parbati boli pārbati jiteyā tē Mahādēv hāryā.
Vall (वल्ल) chopad khēdan laggē, bol putlā kȇ jiteyā kȇ hāryā? Mahādēv bholā jitēyā, pārbati haryā. Bol putlā kȇ jiteyā kȇ hāryā? Mahādēv bholā jitēyā, pārbati haryā. Bol putlā kȇ jiteyā? Mahādēv Bholā jiteyā, pārbati hāryā.
Hikk sudāgar hai, hikk hundi mā hai, hukũ Mahādēv bholē dā sarāp hai, uh gharũ nikal gai. Uh āpni bhȇn dē ghar gai. Hundi jodi putrā di khēdi pai hai, uh hukũ dēkh kē mar gayē. Bhȇn hukũ mār kutt kē kaddhan (कढ्ढण) laggi. Hũ ākhiā bhȇn hē, jogan hē, kē balā di māri hē.
Mēdē puttarā di jodi kũ khā gai hē. Hunnā mār kutt kē bāhar kaddh ditā vall uh areā (अरईआं) dī bāg vich gai, bāg sukk sad (सड़) kē jhānbā thi giā, uthu mār kutt kadhonē, dȇn (डैण) hē, jogan hē, kē balā di māri hē, sādē bāg dā Sir khā gai. Uthu nikar kē vapāri dē ghar gai, hundā vapār khatam thi giā, uthu mār kut kaddhonē¸ den hē, jogan hē kē balā di māri hē uthu mār kut kaddhonē. Vall bhobi dē ghar gai, hundi bhathhi (भठ्ठी ) Sad (सड़) gai. Hũ ākhiā dȇn hē, jogan hē, kȇ balā di māri hē, sādi bhathhi sir khā gai. Uthu mār kut kaddhonē (कढोने). Vall chali gai jungal vich. Uthā vanjh kē tapp (तप) karan lagi. Mahādēv bholā khush thi giā. Uh vall hundi nũh dē sufanē (सुफाने -dream) vich gai. Kahindi gā vēndi hē, kahindi majh (मझ्झ), vēndi hē¸ uh uthhi gol karēdēn Tuhādi mātā jahī chiz gai hē, tusā Uthhi hundi gol nahī kiti. Savēr kũ uh āpnē ghot ku ākhadi hē, kahindi majh vēndi hē, uthhi gol karēdēn, tuhādi mātā janī chiz gai hē, turā uthi gol nahī kiti.
Aggũ sudāgar akhdē tēdē sufanē āi hē tā mȇ kyā karā . Mēdē sufanē āsi, mȇ uthhi gol karēsā . Vall uh ākhdi hē kahindi gā vēndi hē¸kahindi majh vēndi hē¸ uh uthhi gol karēdā hē, tuhādi mā jahī chiz gai hē tusā uthni gol nahī kiti. Sudāgar tadaf (तड़फ) kē uthiā¸ uh karēndē, mā-mā. Vall uh jungalā vich mā kol chaliā vēndē. Jungal vich hū kū labhdā hē. Labhdē - Labhdē hukũ mā mil vēndi hē. Uh ākhdē mā - mā jēhadi mēdi bhul hē hukũ māf kar kū mā hun ghar chal. Uh ādhi hē nā puttar mȇ nahī ghar vēndi, mȇkũ mahādēv Bholē dā sarāp hē. m̃ hukũ purā karesā, tā ghar vēsā.
Vall (or val) sāvan mahinā āndāhē. Uh ādhi hē Mahādēv Bholē dā suttar (सूतर) hē, Uh mȇ purā karēsā, vat mȇ ghar vēsā. Kuāri kaniyā dē kattē hoē suttar diā chār taddā (तध्धां), chār ganddhā mār kēsuttarā bannāiā. Chini, dānē rakh kē pujā kiti tē somwar dē dihādē hũ panj kilo churi banā kē, pujan karkē suttarā kholiā. Mahādēv Bholē khush thi gayē¸ hukũ Mahādēv Bholē darsshan ditē. Uh puttar kũ ādhi hē¸ tũ puttar ghar vanjh, mȇ jediā galiā satrēndi āI hā uhi galiā narēndi āsā.
Vall uh dhobi dē ghar gayi. Uh mār kutt hē kaddham lag gē, aggē sādi batti dā sir khā gai (or gayi), hun sādā sir khāvan āI hē. Uh ādhi hē, nahī chār tappē kihāni dē karo, chār tappē jal dē satto. Hunā chār tappe jal dē satte, unnā di bhatti uvē thi gai. Uh tarut (तरूट ) pērē povan laggē. Hũ ākhā, mēdē, pērē nā pavo, Mahādēv bholēdē pērē povo. Jē Mēdi dākhadi (डाखड़ी (दुख)) kati hē, hũ tuhādi dākhadi kati hē. Uh mahādēv Bholē dē pērē pȇ gayē. Val Uh vapāri dē ghar gai. Uh mār kutt kē kaddhan laggē, aggē sādē Vapār dā sir khā gai, hun sādā sir khāvan āi hē. Nahī, tusā chār tappē kahã ni (or kihani) dē karo, chār tappē jal dē satto, jē mēdi dākhadi katti hē, tuhādi vi kattēsi. Unā dā Vapār harā - bharā thi gia. Uh tarut pērē povan laggē. Hũ ākhiā mēdē pērē nā pavo, mahādēv bhole dē pērē povo. Jē mēdi dākhadi katti hē, tuhādi vi katti hē. Uthũ tur bai areā dȇ bāg vich. Bāg vālē mār kutt kaddhan laggē Aggē sādā bāg ujād gai, hun sākū ujādan āi. Uh ādhi hē¸ chār tappē jal dē satto, jē mēdi dākhadi katti hē, tuhādi vi katēsi. Hunā nē chār tappē kihāni vi katēsi. Hunā nē chār tappē kihāni dē kitē, chār tappē pāni dē sattē¸ hunā dā bāg harā - bharā thi giā. Uh tarut pērē povan laggē. Uh ādhi hē mēdē pērē povan laggē. Uh ādhi hē mēdē pērē nā pano, Mahādēv bholē dē pērē poro, jē mēdi dākhadi katti hē, hũ nē tuhādi vi katti hē. Vall uh bhȇn dē ghar gai. Utthũ mār kutt kaddhan laggē, aggē mērē puttarā ku khā gai, hun sākũ khāvan āi hē. Nū, chār tappē kihāni dē karo, chār tappē jal (Pāni) dē satto, hundi jodi puttarā di ji pai, uh tarut pērē povan laggē. Uh ādhi hē mēdē pērē nā povo, Mahādēv bholē dē pērē povo, jē mēdi dākhadi katti hē, hũ nē tuhādi katti (or kati) hē. Vall uh chali gai āpnē ghar. Mā pottr milē, uh ādhi hē pottr mēdā aj
somwār dā pottr kaūri kaniyā kũ ghin āyā. Hũ suttar kattā (कत्ता) Vale hũ char taddā, chār ganddhā
dā suttar banāiā. Dānē chini jal di gadvi, suttarā, rakh kē pujā kiti, panj kilo churi dā parshād
baniā¸ hũ suttarā kholiā. Mahādēv Bholā khush thi gayē. Mahādēv di kirpā nāll sārā pari vār
mil giā. Jȇ Mahādēv Bholē di Jȇ (Jai).
In this tale, worship of shiva is described. If one worships shiva, all troubles and sufferings of that person gets over. Faith in life
is
must for all.
Hikk Janāni āpnē dotrī (or dottrē) kũ kucchad uttē chākē te potrē (or pottrē) kũ
angli (अंगली) nāl lakē turi āndi hai. Rāh tē potrā ākhdā ān dā hai dādi mȇ thak giya hā,
hun mȇku chā ghinn, hukũ tallē (तल्ले) turā. dotrā ākhdā hai, nahī nāni mȇ tallē kȇnā tursā,
mȇ thak vēsā . Oh potrē kũ turan vastē manāi āndi hai.
Turdē - turdē rāh te hikk hattā - kattā kuttā vēndā piyā hai. Kuttē kũ dēkh kē kucchad ālē dotrē
kutte kũ ākhā - “toh – toh – toh! mēdi nāni kū khā.” Itnē vich angli napi (नपी) vēndē, turdē hoē potrē
vattā chā ghidā tē ākhā -“Khabardār jo mēdi dādi kũ khādā tā.” Oh hekān reh gai.
This shows the relationship of detra with nani and petra with dadi.
Hikk hai māi buddhi. Puttar tē nũh nāll rāhendi hai. Hikk vāri puttar kamāvan vȇndā piā hai. Us
āpni trimat kũ ākhiā -mȇ tā Ramāvan vȇndā Riā. Tũ mēdi mā dā dheān rakhē kai shikāyatdā
mokā nā dēvē. Ivē dheān rakhē jivē āpnē bālā dā rakhēsē. Trimat hai dāddhi ottari (औतरी) us kē kitā, āpnē bālā dihazāmat karā detos. āpne balā kũ kanēyā dē vi ghodē hin detos.
Shuru – shuru kolũ O sass kũ chār rotiyā dēndi hai. Sass hai bhagatiāni. O chār rotiyā vichũ du bhagwān kũ dē dēndi hai. Nũh ditthā ki hundi sass tā chāu Vichũ du rotiyā hi khāndi hē, kiyũ nā du rotiyā hi hukū dēvā. Hū du rotiyā dēvani shurukar ditiyā Sass du rotiyā Vichu hikk bagwān kũ dēvē tē hikk āp khāvē. Nūh ditthā ke o tā hikā roti khāndi hē kiyũ nā sass kū hikka roti diti karā. Us hikko rotiēvani shurukar diti. Sass tā hai bahũ vaddi bhagatiāni. O hikk roti vichõ adhi bhagwān kũ dēvē, adhi āp khāve, jēdē vēlē nũh ditthā ke hundi sass dā guzārā adhi roti vich vi thi vende, hũ sass kũ adhi roti devani shuru kar diti. Bhagatiāni mā adhi roti vichũ Chappā roti tā bhagwān dē arpan chā karē ti chappā āp khā ghinnē. Kujh dihādiā bād nũ nē chappā roti sass nũ dēvan shuru kar ditā. Sass bhagwān dā nā ghinnē tē roti vichũ girai bhagwān kũ chā dēvē tē girāi āp chā khāvē.
Nũh sochiā, sass mēdi khāndi tā hē kaishȇ (कईशे ) nā, hiku channā kiyũ nā chā ditā karā. Hũ sass kũ chnnā dēvanā shuru kar ditā. Sass bichāri channā ghinnē tē bhagwān dā shukar karēndi hoi hikk dālak āp khāvē, tē hikk dālak bhagwān kũ chā dēvē. Sass shodi dī - padīh (डीं-पडींह) kamjor thindi gai. ɛ̄di kamjor hē nũ nē hu ku chā kē jāē vich balā ditā, di gujardē gayē. Puttar disāvar tu kamā kē vāpas ā giyā. mā nā dikhos (डिखओस). Puchios - mā kithē? Trimat ākhiā - ) dēkh, buddhāpē vich janā mangdi bȇthi hai (asal vich O bhukh kolũ channā mangdi bȇthi hai, ghot kũ hundi mā dē khilaf bhadkāvan vāstē ākhia Jan̄a mangdi bȇthi hai.)
Itnā ākh kēvi hundā mann nā bharijā, O ghot ku ākhan laggi - “mȇ dē adhid vich peed (पीड़) bai pondi hē. Jē tonī (तोणीं) tu) āpni mā kũ kithaī bār nā balā āsē mēdē adhid di peed nā vesi tē mȇ vi ghar nā bāsā . Shodā puttar bedas hai, Us mā kũ bāhar jhapadi pā diti tē uthaī balā āyā . Charkhāpani jo kujh hāsi, dē āyā. Bichāri buddhi mā hũ jhopadi vich rāvan lagg pai, Dīhā rāti bhagwān dā bhajan karēndi hai.
Kujh dihādēã bād chhoriā dhā ke# lagiyā vȇndiyā han (हन) Ruk gaiā . Māi buddhi bāhar bȇtthi hai. ākhan lagiā sākū thhad laggi he, agg sikā. MāI ādhid hē - ā bao, mēdi bētio, bao. Io kujh kiyā hāsi kathhā karkē sād māreos tē chhuērā (Chhoriā) kũ agg sikāos chā. Chhuīrā panj dihādē āndiā raiā. O hunā kũ bhā sikēndi rai. Akhiri dihādē roop (rup) dhār kē bhagwān krishan tē rādhā ā gaē. Inā kũ ‘dāi dabodhar’ sadēndē hāsē. Bhagwān krishan ākheā - māi buddhi, sānu thhad (ठड) lagdi pai hē. Mai buddhi, ākheā āo mēdē bālo, tuānu bhā sikēndi hā. Māi buddhi jo kujh hāsi, katthā kitos tē bhā lā dittos. Sārā kujh sikā bethi. Bhagwān ākhā - hāli vi sādi tthad nai lathi, mā bhuddhi bāhar ā gai tē āpni jhopadi kũ bhā chā lāos. Bhagwān ākhā, hun gādi thhad lathi hē. Bhagwān ākhā, tedi tā jhopadi (or jhupadi) sad (सड़) gayi hē, hun kithē vȇsē. ādhi hē-mēdā Bhagwān hē. Uho dīkhari, mȇkũ kē chinta hē Rādhā ākheā - ‘Bhagwān evē (or ivē) jiā var dē jo bārā (12) Varyā di bālki ban kē panghudē pai jhutē, chhan vich makān ban vanjē¸ pingā pai jhutē. Bhagwān chalē gayē. Thodi dēr bād hũvē hi thi giā¸jivē rādhā ākheā hai. MāI buddhi us makan vich rāvan lagg gai.
Kai dihādeā bād puttar, sochā dēkhā, mā dā kē hāl hē. Jhupadi āI jhā tē pahumchā. Dīkhē mā tā nazar nā āi. Idē - udē nazar ghatēos, tā vi mā nā ditthi.
Mā hũ kũ ditthā, pucchā kȇnũ dēdhā paē (पएं). ādhē - āpni mā kũ balā giā hum jhupadibanā kē, nazar kȇnio (कैनी) āndi pai. Mā ādhi hē - mȇ tēdi mā hā. Puttar hirān thiā hē puchhiā - mā, tēdi kivē kati gai hē, Maī nē dāi – dabodhar āli sāri gal sunā diti. Puttar ghar chalan vāste ākheā¸lēkin mā nā kar diti. Puttar ghar giyā tē trimat kũ daseo - mēdi mā tē bhagwān di kirpa thi gayi hē. Nojavān thi gayi hē. Bārā varyā di bālaki bani bȇthi hai. Panghudī. jhutēndi pai hē. Ghar āli dē sundē hi adhid vich sul pȇ giyā. ādhi hē mēdē pēt dard hē, mēdi mā kũ vi uhaī uhad ā. O vi panghudē jhutē Trimat di gal hu kū monani pai. āpni sass kũ jhupadi pā diti tē vanj kē hundī vich balā āyā. Kattē (कत्ते) dā mahinā dāi dabodhar dā mahinā hondā hē. Savērē - savērē utth korai ishnān karēn dēn. Inhā dihadeā lok dharma – pun karēndēn, varat nēm rakhēndēn, rotti atth pāri khādēn, bhoē tē samdin tē divē jalēdēn.
Hikk dihādē chhuērā dhā kē langhiā vēndiā hun. Dēdhiā hēn kē hikk māi buddhi val āyi bȇtthi hē. Hundē kolũ vanj kē ādhiyēn - māi buddhi sāku tthad laggi hē. Bhā sikā.
Jevē dhi tē uvē mā. Chhuirā di gal sun kē, unā kũ galiā kaddhan shuru kar dēndi hē maro Othriyā (औत्रिया), mȇ kān kujh layi bȇtthi hā, kaishȇ sikēvā. Chhuērā āndiā raiā. Akhiri dihāde Bhagawān krishan tē Rādhā Dāi – Dabodhar ban kē āyē. Buddhi nũ ākhā - MāI buddhi tthad laggi hē, bhā tā sikā
Jivē kē buddhi dā subhā, hai (सुभा, हई), hunā kũ gāli kaddhan lagg gayi tē mandē kaddh kē bhajā dittos. Rādhā kũ chadēā gussā. Us Bhagwān kũ ākheā - hikũ gadõ (गडों-गधा) banā dēo. Bhagwān Krishan tē Rādhā uthu chalē gayē, tē unā dē vēndē hi o buddi gadõ ban gayi. Kayi dihādē bitē. Ghar di trimat ādhi hē -mēdi mā dā patā tā kar ā. Dēkh tā ā panghudē jhulēndi payi hē kē nahī. Bandā giā tē vanj kē dēdhȇ tā hundisass tā gadõ bani khadi hē Osamajh giā. Ghar vanj kē āpni pai hē kē sir munā kē cchaj badhi āvē . Dhi khush thi gayi tē mā di Milan di khushi vich gāvan laggi -
“Hikk banēndi mȇ du cchaj banā,
Mā nũ Milan mȇ tā vanjā”.
Akhān dēndi gayi, tē turdi gayi. Uthē vanj kē dēdhi hē tā mā gadõ bani khodi hē. Mā tē dhi hikk - bayē (एक-दूसरे ) kũ dēkh kē rovan lagg gaiā. Trimat āpnē ghot kolũ pucchan lagikē ē kivē thiyā hē Tēdi mā tā panghudē jhutēndi payi hē, tē mȇdi mā gadõ ban gayi hē. Bandē ākhēlā mā dē karam changē han. O dān pun karēndi hai. kȇnũ mandā nā bulēndi hai. Jo jivē karesi, Uvē bhugatēsi. Hum āpni mā kũ ghin vanj tē āpnē but vanj ban (बन) . Puttar āpni mā kū ākhe ā kē ghar chalo, lēkin mā manā kar ditā tē Uthaī rāvan lagg gai tē dharma pun karendi rai khush thi kē mā ākhan laggi –
“Dhal bhukannā dhal bhukannā
āyā katē māh r vannā
dhā vā panj panjeekamā dhāvã ”
The motto of this folk tale is very important. One should respect her mother-in-law, especially in old age. Parents do
everything for the welfare for their child, but when the son is married, the daughter-in-law always critisises her mother-in-law,
and the son forgets the goodness and sacrifices of his mother.
Even when she has nothing to eat, her faith in god will not be shaken and when she is thrown out of the house, God helps her in all
the way.
Hikk shakhas hai. U bāhar vēdā rāhadā hai sudāgari kae kē. Hikk dafā u(उ) bāhar giā.
Hundi trimat pēt tõ hai. Jēhrē vēlē samā najdeck āiā hundē kolõ kharach karān lai paīsā koi nā hai.
Hū so chā, kē karā Cchikar bazār gai – hikk chhaju – bhagat sarāf kannũ dũ mohrā udhār ghidos.
Hũkũ ākhēs, jēhrē vēlē mēdā marad (ghot) āri me
Hikk shakhas hai. U bāhar vēdā rāhadā hāi sudā gari kar kē. Hikk dafā u (उ) bāhar giā. Hundi trimat pēt tõ hai. Jēhrē vēlē samā najdeek āiā hundē kolõ kharach karān lai paīsā koi nā hai. Hũ sochā, kē karā cchīkar bazār gai – hikk chhaju – bhagat sarāf kannũ dũ mohrā uhdār ghidos. Hũkũ ākhēs, jēhrē vēlē mēdā marad (ghot) āri mȇ viāj nāl tȇkũ dē vesā. Kai dihādē kichũ hundā marad (ghot) āyā Rāt kũ ā kē asbāb badhā badhāiā rakh ditēs. Savēr kũ Utth ke bāhar ishnān karan lagg kiā. Pichhũ hundi trimat asbāb khol kē du mohrā kaddh ghidiā. Dil vich ākhēas, mohrā chhajubhagat kũ dē āvā. Mēdā hundē nāll vādā hai, jēdē vēē mēdā ghot āsi, hũ vēlē mȇ mohrā dēsā. Mohrā dē āvā viāj val picchē desā. Chhaju bhagat di hatti uttē chali gai. Chhaju kȇnā bȇtthā hai. Tarpad pichhē paē han, tarpad tallē du mohrā rakh āhi.
Jēdē vēlē hundā ghot āiā. Hukũ ākhan bhul giā.. Hunda ghot mohrā chā vēchan chaliā giā. U pahlē chhaju bhagat di hattiuttē vanj bȇtthā.
Mohrā dikhāus saudā (सऊदा) nā baneā. Mohrā ghinn kē āpni gutthali vich pāvan laggā, tē ginndē (गिनदे) hoē dikheos du mohrā ghatt hun, tē chhaju ku ākhan laggā, du mohrā tu cchupāiā hȇn) cchaju ākheā mȇ nahī Chhipāiā. Apasvich ladan laggē. Ladādē - lad dē tarpad dā lad (लड़) vach peā. Tallē du mohrā ladhiā hun. Sudāgar dithiā¸ākhan laggā¸ bāhrũ vaddē bhagat nazar āndē ho, lachhan tusadē chorā vālē hȇn. Batthē lok bahũ hũ bazār vich khadī (खड़े) hun. sārē sun kē cchazu bhagat dā gilā karan laggē. Khabar udadi – udadi (उड़दी-उड़दी) sārē shȇhar vich havāi pȇ gai. Saudāgar di triomat suniā. Hũ hi vȇlē dharukki laggi dēmohrē tē ān khadi kāhē chokre kũ patthes (पठेस) āpnē ghot kũ sadvā kē akhīs, du mohrā kaddh kē cchaju bhagat dē tarpad tallē rakh gai hāmi. Picchlā hāl hũ kũ kat sunnēs. Uh sun kē chhaju bhagat dē pērē vanj pai, ākhan laggi mȇku bakh ash dēvo. Loki sunniā. Pehlē chhaju Bhagat dā gilā kardē payē hun (हन), hun sudāgar dā gillā karan lagg baī. Sudāgar jēdē vēlē ghar tõ turan laggā, chhju bhagat hikk bukk suhā dā bhar kē sajjē tē hikk khabbi chā rakhēs. Sudāgar di trimat hũkũ ākheā chhaju ajjan toni (अज्जण-तोणी) gussā kiti bȇtthiā (बेठिआ) hi. Tũ vat māfi mang. Hũ vat māfi mangi chhaju ākheā mȇ tēdē tõ narāj kȇni. Ih suhā mȇ gilā tē ustat (उसतत) karan vālē dē mūh vich ghatti hē.
“Kissā gayā pār
tē assā rihosē ur vār”.
Copyright CIIL-India Mysore